Vērīgākie aptieku apmeklētāji būs pamanījuši, ka acu vitamīnos, pilienos un citos acu higiēnas produktos nereti ir iekļauti ekstrakti no tādiem produktiem kā mellenes, kumelītes, žibulīši, alvejas, raudenes, rudzupuķes, tējas koks un citi. Jau sendienās, kad ārstniecībā galvenokārt tika izmantoti dabas produkti, acu veselības līdzekļus izgatavoja no daudziem mums zināmiem augiem. Gadsimtiem ilgi uzkrātā tautas dzīvesziņa apliecina – ir vērts izvēlēties pilienus un citus preparātus, kuros mūsdienu medicīna to optimāli balansētajā sastāvā kopā ar citām vielām iekļāvusi arī dabiskas izcelsmes produktus.
Kumelīšu un melnās tējas kompreses
Asarošana, graušanas un niezes sajūta var liecināt par vīrusa izraisītu konjuktivītu. Tā vieglākajās izpausmēs var palīdzēt acu skalošana ar kumelīšu uzlējumu (jāpievērš īpaša uzmanība, lai uzlējumā neiekļūtu ziedu daļiņas, jo tās kairinājumu tikai pastiprinās). Tomēr jāņem vērā, ka tēja nav brīnumlīdzeklis pret konjuktivītu un ka jāizmanto tikai svaigi pagatavota tēja, maksimāli ievērojot higiēnas prasības. Skalošana jāveic vairākas reizes dienā, pirmo reizi – drīz pēc pamošanās.
Var izmantot gan iespējami kvalitatīvu kumelīšu maisiņu tēju, gan – vēl labāk – kaltētus ziedus. Kumelīšu ziedus var ievākt no maija līdz augustam, vislabāk sausā un saulainā laikā. Ieteicams savāktos ziedus izmantot gada laikā un tos uzglabāt sausā un tumšā vietā, vēlams papīra vai auduma maisiņā vai stikla traukā.
Gan no kumelītēm, gan arī no stipras melnās tējas var pagatavot arī vēsas kompreses. Salīdzinot ar kumelīšu tēju, melnā tēja vairāk atvēsina acis un mazina pietūkumu.
Kompreses pagatavošana:
- Krūzē jāieber 1 līdz 2 tējkarotes melnās vai kumelīšu tējas un jāaplej ar verdošu ūdeni;
- Jāpagaida, kamēr šķīdums atdziest;
- Vates tampons jāsamērcē šķīdumā, jāliek uz acs un jātur tik ilgi, kamēr sasilst; pēc tam tas jāmet ārā.
Jāpiebilst, ka vienu un to pašu vates tamponu atkārtoti mērkt tējā nedrīkst, jo tajā var būt strutaini izdalījumi. Nehigēniskām mitrajām tējas kompresēm ir risks veicināt vīrusu un baktēriju pavairošanu, tāpēc ļoti rūpīgi jāseko higiēnas prasībām.
Žibulīšu lakstu uzlējums
Tradicionāls līdzeklis plakstiņu un asaru kanālu iekaisuma, konjuktivīta, miežgrauda un citu acu problēmu gadījumā ir uzlējums no žibulīšu lakstiem. Žibulīši ir viengadīgi, apmēram 30 centimetrus augsti pusparazītiski lakstaugi. Tiem ir divpusēji simetriski un balti (visbiežāk) vai arī zilgani vai violeti ziedi. Tie sastopami pļavās, norās, ceļmalās un mežmalās, zied no maija, jūnija līdz septembrim, oktobrim.
Žibulīšu lakstiem ir pretsāpju, pretiekaisuma un antibakteriāla iedarbība. Lai no tiem pagatavotu uzlējumu:
- 1 ēdamkaroti izkaltētu un sasmalcinātu ziedu jāaplej ar glāzi verdoša ūdens;
- 20 – 30 minūtes jāļauj ievilkties;
- Jānokāš.
Šo uzlējumu dzer pa pusglāzei divas līdz trīs reizes dienā. To var arī izmantot acu apmazgāšanai.
Melleņu tēja
Mellenes uzlabo asins cirkulāciju visā ķermenī, bet jo īpaši acīs. Šajās ogās esošās vielas palīdz acīm pielāgoties pie mainīgas gaismas intensitātes, uzlabo jutību pret gaismu un nostiprina acs tīkleni. Tāpat tās lieto, ja acu nogurumu izraisa lasīšana, auto vadīšana vai darbs pie datora.
Mellenes zied maijā. Ogas nogatavojas jūlija beigās, augustā.Melleņu lapas vāc kopā ar zariņiem, sasien buntītēs un liek kaltēties. Žūst viegli un ātri, lapām nedaudz fermentējoties un kļūstot brūngani zeltainām ar zaļganu nokrāsu. Izkaltušās lapas atdala no kātiņiem un ievieto stikla burkās vai citos traukos glabāšanai.
Pagatavot tēju no melleņu ogām ir pavisam vienkārši:
- Mellenes noskalo un pārlej ar aukstu ūdeni;
- 10 minūtes vāra uz lēnas uguns;
- 1 stundu ļauj ievilkties;
- Izkāš;
- Var pievienot cidoniju sīrupu.
Mellenes ir bagātas ar antioksidantiem. Tām ir zems glikēmiskais indekss, un tajās ir maz kaloriju. Tās satur C un K vitamīnus un mangānu. Lai gan neviena oga nav uzskatāma par brīnumlīdzekli, tomēr profilaktiskos nolūkos ir ieteicams mellenes iekļaut uzturā pēc iespējas biežāk.
Acu veselību veicinošs uzturs
Mellenēs esošais luteīns ir dabisks karotinoīds (augu pigments), kas absorbē kaitīgo gaismu un aizsargā smalkos acs audus, samazina iekaisumu un oksidatīvo stresu acī, samazina kataraktas un vecuma makulas deģenerācijas risku. Luteīns ir sastopams gan kazenēs un citās melnajās ogās, gan arī dzelteni oranžajos augļos un dārzeņos – ķirbjos, burkānos, hurmā, vīnogās un kukurūzā. Augsta luteīna koncentrācija ir arī svaigos spinātos un brokoļos.
A vitamīnam ir antioksidējošas īpašības, tas aizsargā radzeni un veido rodopsīnu (pigmentu, kas nodrošina redzi vājā apgaismojumā). A vitamīnu satur oranži sarkanie, dzeltenie un zaļie dārzeņi – burkāni, kāposti, saldie pipari, lapu salāti, sīpolu loki, pētersīļi, spināti, brokoļi, skābenes, pīlādžu ogas, persiki, aprikozes, mango.
Arī B2 vitamīnam ir antioksidējošas īpašības, turklāt tas aizsargā acis pret oksidatīviem bojājumiem, veicina normālu redzi, tostarp radzenes un tīklenes darbību. B2 vitamīnu satur āboli, kāposti, tomāti, kāļi, zaļie zirnīši, brūklenes, kā arī olas, piens, jogurts, sēnes, liellopu aknas.
Tautas medicīnas līdzekļi var būt palīgs acu veselības profilaksei un agrīnai problēmu novēršanai. Vienlaikus jāatceras, ka atbildīga rīcība pret savu veselību nozīmē došanos pie ārsta, ja dažu dienu laikā acu veselības problēmas nav atkāpušās. Modernā medicīna ir guvusi lielus panākumus redzes saglabāšanā un uzlabošanā, un tā no mums ir pelnījusi tādu pašu uzticību, ar kādu mūsu senči izturējās pret savām dabiskajām un gadu gaitā pārbaudītajām metodēm.