80% no visa, ko sajūtam ar maņu orgāniem, mēs uztveram tieši ar acīm. Zaudējot redzi, tiek zaudēta galvenā saikne ar pasauli. Tāpēc var viegli iedomāties stresu, ko jūt miljoniem cilvēku visā pasaulē, kādu dienu saprotot, ka viņu redze tālumā vairs nav tik laba kā agrāk.
Tuvredzība ir galvenā (bet ne vienīgā) redzes problēma, kuras dēļ tālumā esoši objekti kļūst slikti saskatāmi. Tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam tā var skart gandrīz pusi pasaules iedzīvotāju. Slikta redze tālumā visbiežāk izpaužas kā tuvredzība, bet var būt saistīta arī ar citām kaitēm. Šajā rakstā iepazīsim cēloņus sliktai redzei tālumā, apskatīsim to koriģēšanas iespējas un profilaksi.
Tuvredzība
Tuvredzība jeb miopija ir visbiežāk izplatītā acs refrakcijas kļūda, kad tuvīnie objekti ir skaidri saredzami, bet tālumā esošie kļūst izplūduši. Šāds stāvoklis rodas, jo gaismas stari fokusē attēlu acs tīklenes priekšā, nevis tieši uz tās.
Galvenie tuvredzības cēloņi ir iedzimtība un vides faktori. Ja tuvredzība piemīt vienam vai abiem vecākiem, tad palielinās iespēja, ka to mantos bērni. Savukārt negatīvie, tuvredzību veicinošie vides faktori ir ilgstošs redzes sasprindzinājums, piemēram, pie datora, strādāšana nepietiekamā apgaismojumā un gana biežu pārtraukumu neņemšana.
Tuvredzība būtiski pasliktina dzīves kvalitāti, jo kļūst apgrūtinātas vai neiespējamas dažādas pierastas darbības. Tālumā esošu objektu izplūšana apgrūtina auto vadīšanu vai nodarbošanos ar sportu. Pa gabalu esošu cilvēku pasliktināta atpazīšana mēdz radīt neveiklas situācijas savstarpējā komunikācijā. Redzes problēmas var izraisīt trauksmi, neapmierinātību ar dzīvi un samazinātu pašvērtējumu.
Tuvredzības risinājumi – brilles, kontaktlēcas un lāzeroperācija
Pastāv vairāki veidi, kā risināt problēmas ar sliktu redzi tālumā. Apskatīsim brilles, kontaktlēcas un lāzerkorekciju, to priekšrocības un trūkumus.
- Brilles – pierastākais risinājums sliktai redzei tālumā
Brilles ir uzticams līdzeklis redzes problēmu risināšanā. Visbiežāk lietotās ir monofokālās brilles, kas paredzētas, lai koriģētu vai nu tuvredzību, vai tālredzību. Tuvredzības gadījumā tiek izmantotas ieliektas lēcas, kas ir plānākas centrā un biezākas malās – tas liek gaismai fokusēties uz tīklenes, nevis tās priekšā, ļaujot skaidri saskatīt tālumā esošus objektus.
Savukārt progresīvās brilles nodrošina skaidru redzi gan tuvumā, gan tālumā. Skatoties taisni, labi saskatāmi attāli objekti, savukārt, skatoties nedaudz uz leju, labi redzami tuvumā esoši priekšmeti.
Brilles var iedalīt ne vien monofokālajās un progresīvajās, bet arī pēc to sniegtajām papildus iespējām, ko nodrošina briļļu lēcu pārklājumi. Cilvēki, kuri daudz strādā pie datora, mēdz izvēlēties brilles ar zilās gaismas filtru. Tām ir īpašs pārklājums, kas bloķē zilo gaismu no digitālajiem ekrāniem, LED gaismām un citiem avotiem. Rezultātā samazinās acu sasprindzinājums, diskomforts un nogurums. Tāpat var uzlaboties arī miegs, jo zilā gaisma var negatīvi ietekmēt dabisko miega un nomoda ciklu.
Tiem, kuri ilgu laiku pavada, vadot automašīnu, ieteicamas brilles ar īpašu dzidrināto lēcu klājumu, kas samazina atspīdumus, nodrošina labāku redzes asumu, kā arī atvieglo briļļu kopšanu.
Fotohromās jeb hameleona tipa brilles maina savu toni atkarībā no ultravioleto staru daudzuma. Iekštelpās tās ir caurspīdīgas, bet saules gaismā pavisam aptumšojās un ātri kļūst par īstām saulesbrillēm. Līdz ar to nav nepieciešams vairāk nekā viens briļļu pāris dažādiem laika apstākļiem. Arī caurspīdīgā stāvoklī fotohromās brilles bloķē 100% ultravioleto staru.
- Kontaktlēcas – alternatīva brillēm
Lielā daļā gadījumu sliktu redzi tālumā var koriģēt ar kontaktlēcām. Tām ir vairākas priekšrocības pret brillēm. Kontaktlēcas neaizsvīst un nesagādā grūtības lietus vai sniega laikā, netraucē sportojot, neierobežo redzes lauku, nemaina attēla izmēru un, visbeidzot, tās nav ārēji redzamas. Protams, ir arī savi mīnusi – tā kā kontakltēcas liek uz acs, tad ne visi cilvēki spēj paši tās ielikt, pēc ilgstošas nēsāšanas kontaktlēcas mēdz radīt diskomfortu, plānveida nomaiņas kontaktlēcas prasa papildus rūpes, kā arī kontaktlēcu lietotājiem ieteicams biežāk apmeklēt optometristu, lai sekotu līdzi redzes stāvokļa izmaiņām.
Kontaktlēcas iedalās divās pamatgrupās – cietās un mīkstās, no kurām mūsdienās populārākās ir mīkstās. Mīkstās tiek iedalītas hidrogēla un silikonhidrogēla kontaktlēcās. Silikonhidrogela kontaktlēcām ir 5-6 reizes lielāka skābekļa caurlaidība, un tajās galvenais skābekļa pārnesējs acij ir silikons, nevis ūdens.
Vēl kontaktlēcas var iedalīt pēc to lietošanas ilguma. Tas var būt vienas dienas vai plānveida nomaiņas (mēneša vai cita termiņa). Visērtākās lietošanā, bet reizē arī dārgākas ir vienas dienas kontaktlēcas, jo katru rītu no iepakojuma paņem jaunu pāri un vakarā to izmet.
- Lāzerkorekcija, lai atjaunotu labu redzi tālumā
Daļai cilvēku briļļu nēsāšana rada diskomfortu un nav ērti lietot arī kontaktlēcas. Viņiem – un arī citiem, kam ir slikta redze tālumā – piemērota var būt lāzerkorekcija. Šajā procedūrā tiek koriģēts redzes refraktīvais defekts, izmainot radzenes formu. Operācija ir ātra un pilnīgi nesāpīga, savukārt efekts ir paliekošs, un vien retos gadījumos nepieciešama atkārtota korekcija.
Lāzerkorekcijas mīnuss ir tās salīdzinoši augstās, vienreizējās izmaksas.
Profilaktiski ieteikumi labākai redzei tālumā
Visbeidzot īsi pieminēsim dažus profilaktiskus ieteikumus, lai saglabātu labu redzi tālumā.
Tuvredzības attīstībai uzmanība ir jāpievērš jau 6-7 gadīgiem bērniem. Profilaktiskā pārbaudē iespējams noteikt, kādi ir konkrētā bērna riski tuvredzības attīstībai, pirms tā ir parādījusies. Visstraujāk tuvredzība attīstās skolas vecuma bērniem, kad īpaši svarīgas regulāras redzes pārbaudes un atbilstošas tuvredzības uzraudzības korekcijas lietošana.
Arī pieaugušie ne pietiekoši bieži veic acu pārbaudes pie optometrista vai oftalmologa. Lai jau agrīni atklātu redzes problēmas, būtu ieteicams redzes speciālistu apmeklēt reizi gadā.
Bet ikdienā jāparūpējas par apkārtējo vidi – telpas apgaismojumam jābūt gana labam, kad lasām vai veicam darbus, kam nepieciešama redzes piepūle. Strādājot pie datora, nepieciešams pielāgot ekrāna spilgtumu un kontrastu – atspīduma un acu noguruma mazināšanai. Tā pat svarīgi ir ieturēt regulāras pauzes (ieteicams ik pēc 20 minūtēm kaut uz īsu brīdi atslogot acis).