Acis ir svarīgs maņu orgāns, taču to nozīme sniedzas pāri fiziskai funkcionalitātei. Tās tiek dēvētas par dvēseles spoguli un bieži kļūst par savstarpējās uzticēšanās un attiecību pamatu. Acis ir bieži pieminētas populārajā mūzikā un mūsu pašu Dainās. Kristietībā acs apzīmē vienu no dievišķās Trīsvienības personām, savukārt ēģiptiešu mitoloģijā Hora acs ir simbols aizsardzībai un labai veselībai. Tāpēc likumsakarīgi, ka acu veselības problēmas ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti. Šajā rakstā aplūkosim biežāk izplatītās acu slimības, to iemeslus, profilaksi un ārstēšanu.
Katarakta
Katarakta ir stāvoklis, kad acs lēca kļūst duļķaina, kavējot pietiekamu gaismas staru iekļūšanu un radot redzes traucējumus. Biežākie simptomi ir duļķaina vai neskaidra redze, izbalējušas krāsas, slikta redze naktī, gaismas aplis (halo) ap gaismas avotiem, kā arī grūtības lasīt un tumšajā diennakts laikā vadīt automobili.
Kataraktas cēloņi galvenokārt ir saistīti ar vecumu, lēcas olbaltumvielu strukturālām izmaiņām, kas izraisa duļķainību. Citi riska faktori ir diabēts, smēķēšana, alkohola lietošana un ilgstoša ultravioletā saules starojuma iedarbība. Līdz ar to profilaktiski aizsardzības pasākumi ietver sabalansētu uzturu, diabēta ārstēšanu, atturēšanos no smēķēšanas un izvairīšanos no ilgstošas ultravioletās gaismas iedarbības. Tāpat ir ieteicams nēsāt saulesbrilles.
Ķirurģiska operācija ir vienīgā efektīvā kataraktas ārstēšanas metode. Tās laikā duļķainā lēca tiek izņemta un aizstāta ar mākslīgo lēcu. Operācija ir ieteicama, ja redzes pasliktināšanās traucē ikdienas darbībām, piemēram, lasīšanai vai auto vadīšanai.
Glaukoma
Glaukoma ir izplatīta acu slimība, kurai raksturīgs redzes nerva bojājums, ko bieži izraisa paaugstināts spiediens acī. Tās neārstēšana var izraisīt neatgriezenisku redzes zudumu. Glaukoma parasti attīstās lēni, daudzu gadu garumā, sākotnēji ietekmējot perifēro redzi. Biežākie simptomi ir redzes miglošanās un varavīksnes krāsas apļu redzēšana ap spilgtām gaismām. Dažos gadījumos glaukoma var izraisīt sāpes acīs, intensīvas galvas sāpes, sliktu dūšu un vemšanu.
Galvenais glaukomas cēlonis ir spiediena palielināšanās acī, ja ir traucēta acu šķidruma cirkulācija. Acu paaugstinātais spiediens bojā redzes nervu. Riska faktori ir vecums, dažādas slimības (diabēts, paaugstināts asinsspiediens, ateroskleroze) un arī ar acīm saistīti faktori, kā izteikta tuvredzība vai tālredzība.
Glaukomas agrīnai atklāšanai svarīgas ir regulāras acu pārbaudes. Tāpat ir nepieciešams uzturēt arteriālo asinsspiedienu veselīgā diapazonā, izvairīties no smēķēšanas, veikt regulāras fiziskās aktivitātes ikdienā un ievērot sabalansētu uzturu. Zaļo lapu dārzeņu, krāsaino augļu, ogu un ar vitamīniem un minerālvielām bagātu dārzeņu lietošana var būt labvēlīga acu veselībai. Visbeidzot, acis jāaizsargā ar aizsargbrillēm aktivitātēs, kurās tās var tikt traumētas (piemēram, remontdarbi vai noteikti sporta veidi).
Tuvredzība (miopija)
Tuvredzība jeb miopija ietekmē spēju skaidri saskatīt attālus objektus. Tai raksturīgas izmaiņas radzenē, kas liek gaismas stariem fokusēties tīklenes priekšā, nevis tieši uz tās. Rezultātā rodas grūtības skaidri saskatīt tālumā esošos objektus, piemēram, ceļa zīmes vai sejas. Mēģinot ilgstoši koncentrēties uz tālumā esošo, var rasties acu nogurums un galvassāpes.
Pie tuvredzības cēloņiem minama iedzimtība un vides faktori. Ja tuvredzība piemīt vienam vai abiem vecākiem, palielinās tās iespēja iedzimt bērniem. Savukārt nelabvēlīgi vides faktori ir ilgstošs darbs pie datora vai lasīšana bez acu atpūtināšanas regulārām pauzēm, kā arī darbs nepietiekamā apgaismojumā.
Tuvredzības risku, īpaši bērniem, var samazināt ar laika pavadīšanu un aktivitātēm brīvā dabā. Tāpat par labu nāks tādi veselīgi ieradumi kā regulāras pauzes, pavadot laiku pie ekrāna, līdzsvarots uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes un izvairīšanās no smēķēšanas. Protams, agrīnai atklāšanai un ārstēšanai svarīgas ir regulāras acu pārbaudes.
Tālredzība (hipermetropija)
Tālredzība jeb hipermetropija ir izplatīta acs refrakcijas kļūda. Gaisma fokusējas aiz tīklenes, nevis tieši uz tās, tāpēc attāli objekti ir skaidri redzami, bet tuvumā esošie šķiet izplūduši. Pārmērīgi noslogojot acu muskuļus, mēģinot koncentrēties uz tuvumā esošiem objektiem, var rasties galvassāpes un acu nogurums. Smaga tālredzība bērniem var izraisīt šķielēšanu uz iekšu.
Vairumā gadījumu tālredzība ir iedzimta. Arī ar vecumu saistītas izmaiņas lēcā var laika gaitā veicināt tālredzības attīstību.
Svarīgas ir regulāras acu pārbaudes, kas palīdz tālredzību savlaicīgi atklāt un ārstēt. Savlaicīga acu aprūpe ļauj izrakstīt koriģējošās lēcas vai izskatīt citas ārstēšanas iespējas. Brilles vai kontaktlēcas koriģē tālredzību, pielāgojot gaismas fokusu acs tīklenei. Dažiem cilvēkiem var ieteikt acu lāzerķirurģiju, lai labotu refrakcijas kļūdas un uzlabotu redzi. Tomēr ne visiem ir piemērota šāda ķirurģiska iejaukšanās, tāpēc lēmums par to jāpieņem pēc rūpīgas acu aprūpes speciālista pārbaudes.
Konjunktivīts (rozā acs)
Konjunktivīts jeb rozā acs ir iekaisuma slimība, kas ietekmē acs gļotādu (konjunktīvu). Tam var būt dažādi simptomi. Acis var kļūt apsārtušas un pietūkušas, izskatīties sarkanas vai rozā – tas notiek konjunktīva iekaisuma dēļ, ko pavada pietūkums un kairinājums. Atkarībā no konjunktivīta cēloņa var būt dažāda veida izdalījumi, piemēram, gļotas, strutas vai ūdeņaini izdalījumi. Bieži rodas nieze, dedzināšana vai kairinājums acīs, izraisot diskomfortu. Lipīgs vai garozveida pārklājums uz skropstām, īpaši pēc pamošanās, ir izplatīts konjunktivīta simptoms. Visbeidzot, dažiem cilvēkiem ar konjunktivītu var rasties jūtīgums pret gaismu, kas padara atrašanos spoži apgaismotā vidē nepatīkamu.
Konjunktivīta cēloņi var būt vīrusi, baktērijas vai alergēni. Vīrusu konjunktivīts ir visizplatītākais paveids. To izsauc, piemēram, tie vīrusi, kas ir atbildīgi par saaukstēšanos. Rezultātā rodas sarkanas, asarojošas acis ar dedzinošu sajūtu. Baktēriju konjunktivītu izraisa bakteriālas infekcijas, radot sāpīgas, sarkanas acis ar palielinātu lipīgo strutu veidošanos. Alerģisko konjunktivītu izsauc alergēni, piemēram, ziedputekšņi, dzīvnieku blaugznas vai kairinātāji, kā hlors vai dūmi. Tas rada niezi, apsārtumu, asarošanu un plakstiņu pietūkumu.
Pirmā profilakse pret konjunktivītu ir laba higiēna. Bieži mazgājiet rokas ar ziepēm un ūdeni, it īpaši pirms pieskaršanās acīm. Ja ir jau radies iekaisums, izvairieties pieskarties acīm vai tās berzēt, lai novērstu infekcijas izplatīšanos. Ja lietojat kontaktlēcas, pievērsiet uzmanību to pareizai notīrīšanai un dezinfekcijai un izņemiet tās pirms gulētiešanas. Attiecībā uz vidi jums apkārt – iespēju robežās samaziniet kairinātāju, piemēram, dūmu, putekļu un ziedputekšņu, iedarbību. Vēdiniet telpas un uzturiet tīras gaisa kondicionēšanas iekārtas. Visbeidzot, kopīgi ar citiem nelietojiet tādus personīgās higiēnas priekšmetus kā dvieļus vai acu pilienus, kā arī kosmētiku.
Šķielēšana
Šķielēšana ir stāvoklis, kam raksturīgs nepareizs acu novietojums, kad viena acs griežas citā virzienā nekā otra. Primārais šķielēšanas simptoms ir nepareizs acu izvietojums, kad viena acs var pagriezties uz iekšu (ezotropija), uz āru (eksotropija) vai uz augšu (hipertropija). Tāpat ir iespējama dubultā redze, redzot divus viena un tā paša objekta attēlus. Šķielēšana var izraisīt galvassāpes un acu nogurumu, jo tām ir grūti strādāt kopā, lai koncentrētos uz objektiem. Bērniem un pieaugušajiem šķielēšanas dēļ var būt problēmas ar redzes miglošanos, lasīšanu vai koncentrēšanos uz tuvumā veicamām darbībām.
Šķielēšanu var izraisīt tādas neiroloģiskas un asinsrites problēmas kā mikroinsults, diabēts, hipertensija, vairogdziedzera slimības, smadzeņu audzēji, traumas vai galvaskausa nervu bojājumi. Dažiem cilvēkiem var būt ģenētiska nosliece uz šķielēšanu. Šķielēšanas sākšanos vai atkārtošanos var izraisīt arī ar vecumu saistīti faktori – novecojot acu muskuļi var vājināties.
Profilakses ziņā regulāras acu pārbaudes ir ļoti svarīgas, lai agrīni atklātu šķielēšanu, īpaši bērniem. Savlaicīga diagnostika un ārstēšana var palīdzēt to novērst. Acu aprūpes speciālista ieteiktā ārstēšanas plāna ievērošana, kas var ietvert brilles, acu vingrinājumus, zāles vai operāciju, palīdz koriģēt šķielēšanu un novērst redzes zudumu.
Veselas acis dabas dota dāvana, par kuru mums jārūpējas visa mūža garumā. Jau agrīnā vecumā jāsāk regulāra acu speciālista apmeklēšana. Acu veselība ir saistīta ar kopējo ķermeņa stāvokli, tāpēc par labu nāk fiziskās aktivitātes, pareizs uzturs un atturēšanās no kaitīgiem paradumiem, kā arī pietiekama apgaismojuma nodrošināšana un regulāras pauzes no ekrānu lietošanas. Šīs pūles ieguldīt ir vērts, jo laba redze mums ļauj pilnvērtīgi izbaudīt apkārtējās pasaules skaistumu.